LSDSP cīņa

Jāņa Ducena piemiņas fonds

Jāņa Ducena piemiņas fonds
Ģertrūdes iela 123-9,
Rīga, LV-1009
Latvija

Reģ. Nr. 40008166069
IBAN: LV28HABA0551029447258

martins.tarlaps@gmail.com

Latvijas Republikas Saeimas II. sesijas 42. sēde 1923. gada 19. jūlija. +-1366 lpp.

…apsardzības resora augstākie virsnieki piekopj cīņu pret sociāldemokrātiju. Mēģina iespaidot tos kareivjus, kuri izrāda simpātijas sociāldemokrātijai un viņus dažādā veidā soda un vajā. Lai šinī ziņā nebūtu tikai vārdu konstatējums, es gribu pievest attiecīgus datus. Te, protams, man jānorāda vispirms uz lietām, kas notiek Kurzemes divīzijā, kuras priekšgalā stāv bijušais Judeniča armijas virsnieks Kūka kungs. Kā to jau vairākkārt ir nācies konstatēt, viņš ir rupjš, nesaprātīgs un savā vietā galīgi nederīgs. Protams, ka šāds cilvēks nevar iespaidot tos virsniekus, kuri viņam padoti un nevar piespiest viņus ieiet daudz maz cilvēciskās izturēšanās robežās pret citādi domājošiem kareivjiem, pret visām tām politiskām partijām, kuras stāv pa kreisi no viņiem. Mēs zinām, ka Liepājas garnizonā un visā Kurzemes divīzijā nav iespējams lasīt strādnieku laikrakstus, ne „Strādnieku Avīzi” ne „Sociāldemokrātu”. Tie, kas uzdrošinās to darīt, tiek tādā vai šādā veidā sodīti, tiek pārcelti no labākās vietas uz sliktāku un viņiem ir skaidri un atklāti pateikts, ja viņi turēs ko kopēju ar sociāldemokrātu partiju, tad viņiem dzīve armijā nebūs. Jau atklātībā mums zināms, kā šīs Kurzemes divīzijas komandieris un tāpat ari Kurzemes artilērijas pulka komandieris pulkvedis Skujenieks izturas pret sociāldemokrātu deputātiem. Viņi pilnīgi atklāti un sistemātiski nekautrējas brutāli un nejēdzīgā kārtā lamāties par augstā nama kreiso daļu, un to dara tādā veidā, lai viss tas nāktu zināms garnizonam, kurš padots viņiem! Kurzemes divīzijas kareivjiem nav atļauts apmeklēt izrīkojumus un sapulces, kurus sarīko mūsu partija vai frakcija. Kuri iedrošinājās izdarīt šo pārkāpumu, un ja tas nāk zināms priekšniecībai, tie tiek bargi sodīti. Bet šī neiecietība pret sociāldemokrātiju no Kurzemes divīzijas komandiera tiek piekopta vel tālāk. Mēs zinām, ka ir notikušas sadursmes pat uz ielām, pat sociāldemokrātu darbiniekiem ir uzbrukts no Kurzemes divīzijas dažiem atbildīgiem virsniekiem. Pagājušā gada 26. janvārī Kurzemes divīzijas komandieris, šis bēdīgi slavenais Judeniča virsaitis, uz ielas ejot ir aizskāris „Strādnieku Avīzes” redaktoru Dreifeldu. Notikuši uzbrukumi „strādnieku Avīzes” redakcijai. Dauzīti tur logi, nomālētas izkārtnes un mēs zinām, ka šie darbi pastrādāti no Kurzemes divīzijas virsniekiem. Šī gada pavasarī strādnieku sporta savienība sarīkoja pirmos gada sporta svētkus un Kurzemes divīzijas komandieris tanī dienā, lai nedotu iespēju kareivjiem tajos piedalīties, bija aizliedzis viņiem iziet uz ielām, un uzskatīja par nepieciešamu taisni tanī pašā dienā un tanī pašā stundā sarīkot kaut kādus paralēlus sporta svētkus. Protams, ka visas šīs parādības neaprobežojas vienīgi tikai ar politisku darbības lauku, bet ka tas parādījās ari saimnieciskā laukā. Saimnieciskā laukā Kurzemes divīzijā tiek piekopts tas, ka kareivis tiek izlietots kā ierocis pret strādnieku streikiem. Tā vēl nesen atpakaļ, jūnija mēnesī, Liepājas ostas strādnieku streikā Kurzemes divīzijas komandieris bij tas, kas ar muzīku un uz pavēli bij aizsūtījis strādāt kareivjus strādnieku vietā un licis tiem kļūt par streiklaužiem. Tā ir necienīga un negodīga rīcība, ka mūsu armiju, mūsu kareivjus, kuri tiek iesaukti kā tēvijas sargi, izsūta cīņā pret vienu mūsu strādnieku daļu, kura grib uzlabot savu saimniecisko stāvokli.

Bet labākas attiecības nav ari pārējās divīzijās. Tur, varbūt, priekšgalā stāv ne tik rupjas personas, kā Kurzemes divīzijas komandieris, bet tomēr vispārējā aina ir tā pati — cīņa pret sociāldemokrātiem un vispārējā sociāldemokrātu vajāšana. Tas viss ir novērojams ari Latgales, Vidzemes un Zemgales divīzijās, un nav izslēgts no šīm parādībām ari mūsu galvenais štābs. Mūsu galvenais štābs liela mērā rekrutējas no personām, kuras mēģina pie katra izdevīga gadījuma uzbrukt sociāldemokrātiem, viņu rīkotām sapulcēm un gājieniem. Es gribu konstatēt, ka starp tiem dauzoņām, kuri uzbruka mūsu maija gājienam, bij ļoti daudz galvenā štāba virsnieki, un starp tiem bij ari tādi, kuri ir jau kapitana pakāpē. Vēl dažas dienas atpakaļ sociāldemokrātu rīkotā sapulcē Džūkstē kāds štāba priekšnieks bija speciāli braucis no Rīgas un vadījis huligānu bandu, kura uzbruka mūsu sapulcei. (Starpsauciens pa kreisi.)

Šie daži fakti ir pietiekoši, lai liecinātu, kāds gars valda mūsu virsniecībā. Viņi ir pietiekoši, lai liecinātu, ka mūsu apsardzības ministrs nav atradis neko par vajadzīgu darīt, lai visu to izskaustu. Ducena kungs agrāk mēģināja paskaidrot, ka viņš uzstājas par stingru disciplīnu armijā, bet viņš nav atradis par vajadzīgu šos kungus savaldīt un ievadīt disciplīnas robežās. Tagad mūsu augstākā virsniecībā valda tāds uzskats, ka sociāldemokrātijas rīkoto sapulču un gājienu izjaukšana ir atļauta. Tik un tā nekāda soda par to nebūs! Tik un tā augstāka priekšniecība klusumā izteiks savu prieku par to, ko šie cilvēki ir darījuši! Drīzāk, ja kāds no šiem virsniekiem gribēs būt pietiekoši disciplinārs un ar stingru roku gribēs savaldīt tos, kas pret sociāldemokrātiem uzstājas, tad tādam mūsu virsniekam draud ļauns liktenis: pārcelšana uz sliktāku vietu vai nepatikšanas ar priekšniecību. Mūsu virsniecības viena daļa, viņas reakcionārā daļa, ņēma arī dalību tanīs organizācijās, kuras ir sazvērnieciskas, kuras vēršas pret mūsu valsts likumīgo satversmi un mēģina iznīcināt Latvijas demokrātiju. Pirmā vieta minams nacionālais klubs. Man te jākonstatē pie apsardzības resora budžeta, ka starp nacionāla kluba darbiniekiem ir ļoti daudzi mūsu armijas štāba un Rīgas garnizona virsnieki, ka starp tiem virsniekiem, kuri strādā Liepājas garnizonā, ir vairāki, kas vada nacionālā kluba Liepājas nodaļu, ka starp tiem, kas ir Rēzeknes garnizona un Latgales divīzija ir vairāki, kas strādā nacionāla kluba Rēzeknes nodaļā.

Es domāju, ka apsardzības ministrim jābūt pilnīga skaidrībā, vai var pielaist virsniekiem ņemt dalību tādās organizācijās, kāds ir nacionālais klubs un ne tikai būt par biedriem, bet aktivi darboties un vadīt šī kluba nodaļas. Mēs nevaram pieļaut mūsu armijas virsniekiem piedalīties organizācijas, kuras uzstājas pret mūsu satversmi, Saeimu un mūsu likumīgo valsts varu. Par nožēlošanu jāsaka, ka Ducena kungs nostājies uz tā ceļa, ka pielaidis to un šādā kārtā šīs sazvērnieciskās organizācijas atbalstījis. Šie virsnieki, kas darbojas nacionālā klubā, ir tur tā sauktā aktīvā grupa. Mums ir zināms …”

Un te dažas lappuses no Saeimas protokoliem par kādu starpgadījumu starp virsniekiem un deputātiem, ļoti asu, tomēr bez upuriem.