SEFILTEEENLV
 Jāņa Ducena piemiņas fonds / Citāti
Jāņa Ducena piemiņas fonds
Jāņa Ducena piemiņas fonds
Ģertrūdes iela 123-9,
Rīga, LV-1009
Latvija

Reģ. Nr. 40008166069
IBAN: LV28HABA0551029447258

martins.tarlaps@gmail.com


Saeimas VII sesija
 
Ducens, Jānis (zemn. sav.).
Dzimis 1888. gada 17. janvārī, latvietis, augstskolas izglītība.
Rīgas apgabaltiesas loceklis.
Tautas Padomes loceklis.
Ievēlēts  komisijās, publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas, 41, sociālas likumdošanas 168. Referents pie likumiem:
Karaspēka apsargājamo rajonu nepieejamība (lik. chron. rād. Nr. 12) 198–199, 199.
Virsdienesta karavīri (lik. chron. rād. Nr. 39) 633–635, 637, 638, 639, 640, 849, 850, 851, 852, 853.
Runā pie likuma par virsdienesta karavīriem (lik. chron. rād. Nr. 39) 636.
Iesniedzis priekšlikumus 500, 636, 638 (2 priekšl.), 639, 849, 851, 852, 853, 972.
 
VII sesijas 14. sēde 1925. gada 6. marta.
 
Likums par virsdienesta karavīriem
 
Referents Ducens. Vārds referentam Ducenam.
 
Referents J. Ducens: Šis likumprojekts, kuru kara lietu komisija ceļ priekšā augstai sapulcei un lūdz pieņemt, runā par veselu kategoriju karavīru mūsu armijā, un proti, par virsdienesta karavīriem, t. i. par instruktoriem un vecākiem ārrindu amatos.
 
Šis likumprojekts noteic šo virsdienesta karavīru tiesisko un pa daļai arī materiālo stāvokli. Virsdienesta karavīriem, viņu kadru sagatavošanai un izveidošanai, visās valstīs piegriež diezgan lielu vērību.  Un tas ir pilnīgi pareizi un saprotami: virsdienesta karavīrs ir tuvākais kareivja priekšnieks, kurš veic kareivju apmācīšanas un audzināšanas darbu, protams, virsnieku vadībā un uzraudzībā.  Arī pie mums virsdienesta karavīru kadru izveidošanai kara resors jau no laika gala ir piegriezis diezgan lielu uzmanību.  Man tomēr jāsaka, ka, ja ņem tagadējo faktisko stāvokli virsdienesta karavīru ziņā, tad šis stāvoklis nav pilnīgi apmierinošs, nav tāds, kādam viņam vajadzētu būt.  Un te vispirms jāaizrāda uz sekojošām parādībām.  Ja ņemam galvenā štāba rīcībā esošos datus par virsdienesta karavīru kustību armijā no 1922. gada 1. aprīļa līdz 1924. gada 1. decembrim, t.i. gandrīz līdz pašam pēdējam laikam, tad redzam, ka starp virsdienesta karavīriem ir novērojama tāda parādība, kuru varētu apzīmēt, teiksim, par staigāšanu: virsdienesta karavīrs pieteicas, kādu laiku, dažreiz diezgan īsu, nokalpo un aiziet.  Nāk atkal jauns pieteikties, nokalpo kādu laiku un atkal aiziet. Bez šaubām, tāda staigāšana ir stipri nevēlama un stipri traucē virsdienesta karavīru kadru noorganizēšanu un pienācīgu sagatavošanu.
 
Tad otra parādība: virsdienesta karavīru trūkums.  Ja mēs ņemam instruktorus, t.i. tos virsdienesta karavīrus, kuri kalpo dažādu armijas daļu ierindā, kā kājniekos, artilerijā, techniskās daļas u.t.t., tad jākonstatē, ka viņu trūkst apmēram 17%.
 
Ja ņemam atsevišķas karaspēka daļas, dažus atsevišķus pulkus, tad izrādās, ka dažos pulkos instruktoru trūkst līdz 50%.  Tas ir ļoti liels procents.  Protams, ka pulkā, kuram iztrūkst tik liels procents instruktoru, apmācības lielā mērā ir traucētas. Ja nu jautājam, kādi ir iemesli šādai virsdienesta instruktoru staigāšanai, ja prasām, kādēļ ir tik liels instruktoru iztrūkums, kurš dažos, sevišķi artilērijas pulkos, sasniedz 50%, tad noskaidrojas, ka instruktoru aiziešanas iemesli, pēc pašu instruktoru ziņojumiem ir – dzīvokļu trūkums, ģimenes apstākļi, saimnieciskie apstākli, vārdu sakot stiprā mērā materiālas dabas apstākļi. Tas liek domāt, ka instruktoru stāvoklis armijā materiālā ziņā nav apmierinošs.  Kara lietu komisija, izstrādājot šo likumprojektu un ceļot to priekšā augstās sapulces pieņemšanai, domā novērst šādas parādības, t.i. novērst, no vienas puses, instruktoru staigāšanu un no otras – ja nu ne pilnīgi novērst, tad vismaz mazināt instruktoru iztrūkumu. Un kā nu kara lietu komisija domā to šinī projektā sasniegt – Vispirms instruktoriem jānodrošina viņu tiesiskais stāvoklis. Te ir paredzēts starp citu, ka virsdienesta karavīru nevar atvaļināt no dienesta viņa priekšnieks tad, kad tas viņam patīkas, kādu personīgu iemeslu dēļ. Ja grib atvaļināt virsdienesta karavīru pret viņa gribu, tā sakot, disciplinārā kārtā, tad vispirms jāizdara izziņa par atvaļināšanas iemesliem un pēc tam pašu atvaļināšanu var izdarīt tikai divīzijas komandieris. Tas ir diezgan augsts priekšnieks. Tādā kārtā būtu novērstas visas personības (dabas nesaskaņas).
 
Šinī ziņā, cik esmu informēts, ari tagadējā prakse jau saskan ar šī projekta noteikumiem. Ja grib pārcelt virsdienesta karavīru no vienas karaspēka daļas uz otru, tad arī tas nav tik vienkārši izdarāms.
 
Tāda pārcelšana var stipri atsaukties uz karavīra stāvokli, var piespiest viņu pat aiziet no dienesta. Teiksim, ja viņš ir ģimenes cilvēks, tad tāda pārcelšana var viņu stipri apgrūtināt.  Tāpēc ari komisija skatījās uz šo lietu diezgan stingri un atzina, ka pārcelšanu pret karavīru gribu var izdarīt tikai ar armijas komandiera atļauju. Kas attiecas uz instruktoru materiālo stāvokli, - tad par to runā 11. pants, kurš skan sekoši: „Pēc pirmo 3, 8 un 13 gadu nepārtrauktas nokalpošanas virsdienestā, instruktoru alga paaugstināma par 10% no pēdējās pamatalgas naudā; pēc 5, 10 un 15 gadu nepārtrauktas izdienas instruktori saņem vienreizēju pabalstu 3 mēnešu pamatalgas apmērā pēc pedējā amata." Lai nerastos pārpratumi, man jāaizrāda, ka šis pants zīmējas tikai uz instruktoriem, nevis uz visiem virsdienesta karavīriem, un par instruktoriem apzīmējami tikai tie, kuri kalpo ierindas un nevis ārrindas daļās. Šis pants zināmā mērā uzlabo instruktoru līdzšinējo materiālo stāvokli. Viņu materiālais stāvoklis skaitļos, ja augstais nams pieņems šo likumu un šo pantu tādā veidā, kādā to komisija liek priekšā, būs sekošais: piemēram, virsseržants saņems pirmos trīs gados 152 latus mēnesī, rēķinot apaļos skaitļos. Šinī summā ierēķināta normālā alga, uztura nauda, 13. mēneša alga, apģērbs, malka un arī dzīvoklis. Tas viss aprēķināts naudā un ja to visu savelk kopā, tad iznāk 152 lati. Tas ir tagadējais faktiskais stāvoklis, jo materiālā stāvokļa uzlabošanu šis projekts dod tikai pēc 3 gadiem.
 
Pēc trim nokalpotiem gadiem virsseržants saņem 160 latus kamēr pēc 5 nokalpotiem gadiem – jau 169 latus mēnesī, t. i. pārvēršot naudā ir dzīvokli, ir apģērbu, ir uzturu, ir malku. Ja mēs salīdzinām šo algu ar jaunākā virsnieka materiālo stāvokli, tad izrādās, ka jaunākais virsnieks saņem 165 latus, arī visas lietas pārvēršot naudā, bet virsseržants pēc 5 gadiem 169 latus. Tā tad virsseržanta alga par dažiem latiem, pēc šī projekta, pārsniedz jaunākā virsnieka algu. Kara lietu komisijā pacēlās doma, vai tas būtu vēlams, vai tas nevarētu slikti atsaukties uz militāro disciplīnu. Tādas domas var rasties un viņām var būt ari zināms pamats. Kara lietu komisija tomēr skatījās tā, ka te, noteicot instruktora materiālo stāvokli, nevar ņemt kā izejas punktu jaunāka virsnieka stāvokli, bet jāņem vērā faktiskie apstākļi. Mums jāpadara instruktora stāvoklis tāds, lai viņš labprāt paliktu armijā, lai neietu prom, lai viņš varētu daudzmaz pieklājīgi eksistēt. Kas attiecas uz jaunākā virsnieka un vada komandiera stāvokli, tad, kā redzējām, viņi algas ziņā stāv itin tuvu virsseržantam.
 
Komisija domāja, ka viņu stāvokli vajadzētu uzlabot, pacelt, un vajadzētu radīt algas ziņā zināmu izšķirību starp instruktoru un virsnieku. Šāda instruktoru algas pakāpeniska pacelšana un vienreizēja pabalstīšana pēc dažu gadu nokalpošanas 3 mēnešu algas apmērā ir izdarīta ar nodomu, lai viņus ari materiālā ziņā ieinteresētu palikt karaspēka. Man jāsaka, ka tas nav nekāds jaunievedums, kas citās armijās nebūtu. Francijas armijā redzam, ka pirmos 2 gados alga instruktoram ir samēra zema, bet pēc divu gadu nokalpošanas vairāk ka dubultojas; tad algu paceļ atkal pēc 5 gadu nokalpošanas, tad pēc 8 un 11 gadu nokalpošanas. Bez tam, franču noteikumi taisa izšķirību starp instruktoru, kas precējies un kas nav precējies.
635 Latvijas Republikas Saeimas VII, sesijas 14. sēde 1925. gada 6. martā 636
Tiem, kas precējušies, alga ir lielāka un ja viņiem ir vēl bērni, tad tie dabū piemaksas par katru bērnu katru mēnesi. Mums tāda izšķirība algu ziņā nav paredzēta, bet dzīvokļu ziņa ir taisīta izšķirība. Lieta tā, ka virsdienesta instruktoram ir jādzīvo sava karaspēka daļā, vai nu rotā vai eskadronā. Tur, pats par sevi saprotams, dzīvoklis viņam ir par brīvu. Bet kāds tas dzīvoklis ir? Faktiski instruktors dzīvo kazarmē kopā ar visiem citiem. Šinī likumprojektā paredzēts, ka vēlams viņam ierādīt atsevišķas telpas, bet ja instruktors ir precējies, ja viņam ir ģimene, tad, pēc šī projekta, instruktoram ir jāierāda arī dienesta dzīvoklis bez šīm dienesta telpām, tāpat par brīvu, un atkal jāsaka, tikai instruktoram. Ja nebūtu iespējams dzīvokli par brīvu ierādīt, tad ir paredzētas dzīvokļa naudas 15% apmērā no parastās pamatalgas. Tas ir saskaņots ar to pašu likumu, kuru izdeva pagājušā gada decembrī attiecībā uz valsts darbiniekiem. Tik tālu par instruktoru materiālo stāvokli. Jāsaka, ka komisija it apzinīgi taisīja izšķirību starp instruktoriem un vecākiem ārrindu amatos, jo instruktora darbs stipri atšķiras no vecāko ārrindnieku darba, no rakstveža vai amatnieka darba. Rakstvedis vai amatnieks ir ievietots kategorijās un viņa darbs līdzinājās parastam ierēdņa darbam, tā kā nekādi izņēmumi viņam nav vajadzīgi. Turpretim ierindnieku darbs atšķiras no ierēdņu darba. Ierindnieks ir visu laiku aizņemts, viņam allaž jābūt visur klat, jazin, kas notiek ar kareivjiem, sevišķi pie apmācībām. Tātad dienesta ziņā instruktora stāvoklis pēc komisijas ieskata un arī pēc kara resora domām ir stipri vairāk apgrūtināts: ne kā rakstveža vai amatnieka darbs. Mans lūgums būtu, ka augstā sapulce šo likumprojektu pieņemtu, viņu negrozot pēc būtības. Tas būtu liels solis uz priekšu un stipri palīdzētu mūsu kara resoram noorganizēt spējīgu un apmācītu virsdienesta karavīru kadrus. Man liekas, ja šo projektu pieņems, tad mums netrūks pietiekoši sagatavotu un inteliģentu virsdienesta karavīru, starp viņiem ari instruktoru; par to mums nopietni jārūpējas, jo taču musu jaunekļi gandrīz no skolas sola nāk karaspēkā. Še viņu raksturu tālāk izveido un disciplinē viņus kā fiziski, tā morāliski. Mūsu tautas izglītības līmenis arvien paceļas un būtu pilnīgi nepielaižami, ka musu kareivjus apmācītu techniski nesagatavoti instruktori un tādi, kuriem trūkst nepeciešamās inteliģences un arī vajadzīgo morālisko īpašību. Nav jānostāda lieta tā, ka par virsdienesta karavīriem nāk ļaudis, kuri citur vietu nevar atrast.
 
Viens apstāklis sevišķi krīt svarā un uzliek mums pienākumu rūpēties par krietnu instruktoru sagatavošanu. Lieta tā, ka kājnieki turpmākā kara gadījumā neies vis kaujā ķēdē, kā tas bij pie krieviem, bet gan atsevišķās grupās; katrs vads sadalās vairākās grupās; par grupas vadoni būs bieži vien, vai pat pa lielākai daļai, instruktors; grupai būs jāparāda, gribot negribot, sava iniciatīva un dažkārt diezgan liela. Bet ja tā, tad pats par sevi saprotams, ka instruktoram jābūt diezgan labi sagatavotam, ar vajadzīgo inteliģenci un vajadzīgām militāri-techniskām zināšanām. Aiz visiem šiem motīviem es lūdzu augsto namu pieņemt šo likumprojektu pēc būtības tādā veidā, kā to ir pieņēmusi kara lietu komisija. Pie dažiem pantiem es iesniegšu pārgrozījumus un papildinājumus. Tie attiecas uz dzīvokļu jautājumu. Jau pēc šī likuma izstrādāšanas komisijā iznāca likums par dzīvokļu naudas piemaksām valsts darbiniekiem un kara lietu komisija man, kā referentam, uzticēja ņemt to vērā, izdarīt attiecīgus pārlabojumus un iesniegt tos komisijas vārdā, tādā virzienā, lai virsdienesta karavīra stāvoklis nepaliktu sliktāks, kāds ir vispāri paredzēts valsts darbiniekiem sakarā ar jauno likumu par dzīvokļu piemaksām.
 
Priekšsēdētaja biedrs A. Alberings: Tiek atklātas vispārējas debates. Vardu neviens nevēlas? Es likšu uz balsošanu pāreju uz pantu lasīšanu un lūdzu pacelties, kas būtu pret pāreju uz pantu lasīšanu.
- Nav.
- Kas atturas no balsošanas?
- Ari nav.
- Pāreja uz pantu lasīšanu vienbalsīgi pieņemta. Lūdzu nolasīt virsrakstu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Likums par virsdienesta karavīriem."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? Virsraksts pieņemts. Lūdzu nolasīt 1. pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Instruktorus, vecākos ārrindas amatos un kareivjus var atstāt pēc obligatoriskā dienesta laika nokalpošanas uz brīvām vietām virsdienestā, ja viņi paši to vēlas un attiecīgā priekšniecība atrod viņus par derīgiem virsdienestam.
 
Virsdienestā var pieņemt arī tos minēto kategoriju karavīrus, kuri atradušies ārpus aktīvā kara dienesta ne ilgāk par 3 gadiem no vietas.  
 
Piezīme. Orķestra komplektēšanai virdsienestā var atstāt un pieņemt ari muzikantus-dižkareivjus un kareivjus ar obligatoriskā dienesta algu, tiesībām un pienākumiem."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Vārdu neviens nevēlas? Iebildumu nav? 1. pants pieņemts. Ludzu nolasīt 2. pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „Tiesība atstāt un pieņemt virsdienestā piekrīt pulka komandierim un tiesībās līdzīgam priekšniekam."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? Pants pieņemts. 3. pants.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Virsdienestā atstāj vai pieņem uz vienu gadu; kas pēc gada vēlas atvaļināties, iesniedz par to rakstisku ziņojumu savai priekšniecībai vismaz vienu mēnesi pirms minētā termiņa notecēšanas."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav pie 3. panta? 3. pants pieņemts. Lūdzu nolasīt 4. pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Virsdienesta sākums skaitās no tās dienas, kad par atstāšanu vai pieņemšanu virsdienestā noteikts daļas pavēlē. Virsdienesta pavadītais laiks ieskaitāms kara klausības likuma 6. p. 3. a pkt. noteiktā laikā."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Vārds Ducenam.
 
J. Ducens (zemnieku savienība): 4. panta 2. nodalījumu es lūdzu izteikt tā: „Virsdienestā pavadītais laiks ieskaitāms kara klausības likuma 6. p. 2. pk. noteikta laikā." 2. punkts runā par laiku, kad karavīrs atvaļināts līdz turpmākam rīkojumam. Še ir domāts taisni tas taiks, tā kā atsaukšanās uz 3. punktu ir izdarīta nepareizi. Tas ir tīri tehniskas dabas pārgrozījums.
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Ducena priekšlikums skan: Likumā par virsdienesta karavīriem 4. panta 2. nodalījumu izteikt šādi: "Virsdienestā pavadītais laiks ieskaitāms kara klausības likuma 6. p. 2. pkt. noteiktā laikā." Komisijā priekšlikums nav apspriests. Lūdzu pacelties, kas ir par Ducena pārlabojumu. Acīm redzot vairākums. Pārgrozījums pieņemts. Es likšu 4. pantu pārlabota redakcija uz balsošanu un lūdzu pacelties, kas ir pret tā pieņemšanu pārlabotā veidā.
- Nav.
- Kas atturas no balsošanas?
- Arī nav.
- 4. pants pieņemts. Ludzu nolasīt 5. pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „Ar mobilizācijas izsludināšanu, karaspēkā esošie virsdienesta karavīri aizturami līdz armijas demobilizācijai. Algas un izdienas laika ziņā aizturētie patur virsdienesta karavīru tiesības."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? Pieņemts. 6. pants.
 
 
637 Latvijas Republikas Saeimas VII. sesijas 14. sēde 1925. gada 6. martā 638
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Virsdienesta karavīrus paaugstina un pārdēvē nākošās dienesta pakāpēs pēc tiem pašiem noteikumiem, kā obligatoriskā dienesta karavīrus."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? Pieņemts. 7.pants.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: Virsdienesta karavīrus miera laikā var pārvietot no vienas karaspēka daļas vai iestādes uz otru sekošos gadījumos:
1) karaspēka daļu vai iestādi izbeidzot, pārveidojot, vai samazinot štatus;
2) dienesta labā sevišķos gadījumos, ar armijas komandiera atļauju;
3) uz paša vēlēšanos, svarīgu personīgu iemeslu dēļ.
Pārvietošanai vajadzīga pulka komandiera vai tiesībās līdzīga priekšnieka piekrišana un divizijas komandiera rīkojums."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? 7. pants pieņemts. Lūdzu nolasīt 8.pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „Ja daļas vai iestādes izbeigšanas, pārveidošanas vai štatu samazināšanas gadījumā brīvu virsdienesta vietu nav, tad ārpus štata palikušos virsdienesta karavīrus, uz viņu vēlēšanos un ar ministra atļauju, var atstāt dienestā līdz virsdienesta termiņa notecēšanai, izmaksājot agrāk ieņemtam amatam paredzēto algu."
 
Priekšsēdētaja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? 8. pants pieņemts. Lūdzu 9. pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Virsdienesta instruktoru tērpam piešķi ramas sevišķas nozīmes."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? Pieņemts. Lūdzu nolasīt 10. pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „Virsdienesta karavīri saņem uzturu, apģērbu, apavus, apbruņojumu un kaujas tērpu uz tādiem pašiem noteikumiem kā obligatoriska dienesta karavīri, bet algu un ģimenes piemaksu pēc kara ministrijas algu sadalījuma kategorijas.
Apģērbs un apavi, pēc nēsāšanas termiņa notecēšanas, pāriet karavīra personīgā īpašumā."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? Pieņemts. 11. pants.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „Pēc pirmo 3, 8 un 13 gadu nepārtrauktas nokalpošanas virsdienestā, instruktoru alga paaugstināma par 10% no pēdējas pamatalgas naudā. Pēc 5, 10 un 15 gadu nepārtrauktas izdienas instruktori saņem vienreizēju pabalstu 3 mēnešu pamatalgas apmēra pēc pēdējā amata."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? 11. pants pieņemts. 12. pants.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Virsdienesta instruktoriem jādzīvo savās rotās, eskadronos un batarejās. kur viņiem, pēc iespējas, ierādāmas atsevišķas telpas. Precējušies instruktori no dienesta brīvā laikā var atrasties pie savām ģimenēm, saskaņā ar iekārtas reglamenta noteikumiem, ja rotas, eskadrona vai batarejas komandiers tam piekrīt."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Vārds referentam.
 
Referents J. Ducens: Man jāiesniedz šim 12. pantam cita redakcija sakarā ar to, ka ir iznācis likums par dzīvokļu piemaksām valsts darbiniekiem. Ja pieņemtu 12. pantu tādu, kāds tas paredzēts projektā, tad nodarītu netaisnību instruktoriem. Ja jau dzīvokļu maksa pienākas visiem valsts darbiniekiem, tad, bez šaubām, tā pienākas arī instruktoriem. Faktiski jau ari tagad viņi to saņem, bet lieta tāda, ka šis ir speciālas dabas likums un attiecas tikai uz vienu valsts darbinieku kategoriju; projekta pieņemšana izslēgtu vispārējo likumu. Tāpēc 12. pants man jāiesniedz citā redakcijā, proti šādā: „Virsdienesta instruktoram jādzīvo savā rotā, eskadrona un batarejā, kur viņam ierādāmas pēc iespējas atsevišķas dienesta telpas; bez tam instruktors saņem sevišķu dzīvokļa naudu pēc kara ministrā noteiktam normām, bet ne mazāk par 5% no pamatalgas." Šo redakciju es iesniedzu komisijas vārdā.
 
Priekšsēdētaja biedrs A. Alberings: Referents liek priekšā 12.pantu izteikt šādi: "Virsdienesta instruktoram jādzīvo savā rotā, eskadrona vai batarejā, kur viņam ierādāmas pēc iespējas atsevišķas dienesta telpas. Bez tam instruktors saņem sevišķu dzīvokļa naudu pēc kara ministra noteiktām normām, bet ne mazāku par 5% no pamatalgas."
- Vai vēlas kāds vārdu pie šī referenta iesniegtā pārlabojuma?
- Vārdu neviens nevēlas. Es lieku priekšlikumu uz balsošanu.
- Lūdzu pacelties tos, kas ir pret priekšlikumu?
- Nav.
- Kas atturas?
- Ari nav.
Pārlabojumus vienbalsīgi pieņemts. Reizē ar to 12. pants pieņemts šinī redakcijā. Lūdzu nolasīt 13. pantu.
 
Sekretāra biedrs E Knopps: „Armijas virsdienesta karavīri, iestājoties pirmo reizi virsdienestā, saņem vienreizīgi par brīvu: mēteli, svārkus, bikses, zābakus un cepuri, bet flotes karavīri – attiecīgos apģērba, un apava priekšmetus. Visi uzskaitītie apģērba un apava gabali pāriet karavīra īpašumā pēc divu gadu nokalpošanas virsdienestā."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Vārdu neviens nevēlas? Iebildumu nav 13. pants pieņemts. 14. pants. Lūdzu nolasīt.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „Virsdienesta karavīra algu saņem ari tie mobilizētie instruktori, kuri Latvijas armijā nokalpoju ši virsdienestā vismaz 3 gadus; viņu algas apmērs noteicams pēc austākā amata, kuru instruktors ieņēmis tai gadā, kad notikusi atvaļināšana."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? Pieņemts. 15. pants.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Virsdienesta instruktoru ģimenēm jādod dzīvoklis par brīvu; ja tas nav iespējams, tad izmaksājama dzīvokļa nauda pēc kara ministra noteiktām normām. Dzīvokli var dot ari daļas novietojuma rajonā, bet tikai ar daļas komandiera piekrišanu."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Referentam vārds.
 
Referents J. Ducens: 15. pants atkal jālabo. Tas stāv sakarā ar to pašu likumu par dzīvokļu naudas piemaksām valsts darbiniekiem. Es lieku priekšā, ka virsdienesta instruktoriem, kuriem ir ģimenes vai kuriem ir jāuztur trūcīgi un darba nespējīgi vecāki, ierādāms par brīvu ari dienesta dzīvoklis. Ja tas nav iespējams, tad izmaksājama dzīvokļa nauda pēc kara ministra noteiktām normām, bet ne mazāk par 15% no pamatalgas. Abos minētos gadījumos instruktors zaudē tiesību saņemt šī likuma 12. pantā paredzēto sevišķo dzīvokļa naudu. Lieta ir tā, ka viens no instruktora aiziešanas iemesliem ir tas, ka viņš grib nodibināt ģimenes dzīvi; viņam par dzīvokli ir dienesta telpas rotā vai ari batarejā; ja nu viņš grib precēties, tad, protams, viņš ar savu ģimeni, ar savu sievu, nevar tur dzīvot, viņam ir jāmeklē atsevišķs dzīvoklis. Tāpēc te ir paredzēts, ka ja virsdienesta instruktoram ir jāuztur ģimene, vai trūcīgi un darba nespējīgi vecāki, tad viņam jādod dzīvoklis par brīvu, bet ja tas nav iespējams, tad jāizmaksā 15% no pamatalgas. Dažās garnizona pilsētās, kā piemēram Liepājā, varbūt būs iespējams dot tādu dzīvokli, bet citās pilsētās, teiksim Rēzeknē, Alūksnē, kur tāda dzīvokļa nav, būs jāmaksā 15% no pamatalgas. Es domāju, ka labāki un izdevīgāki gan būs saņemt dzīvokli par brīvu, bet visur tas nebūs iespējams. Tie, kas saņems dzīvokli par brīvu, nesaņems piemaksu pēc jau pieņemtā 12. panta.
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Referents iesniedzis pie 15. panta sekošu tekstu: Lieku priekšā 15. pantu izteikt šādi: "Virsdienesta instruktoram, kuram ir ģimene vai kuram jāuztur trūcīgi darba nespējīgi vecāki, ierādāms par brīvu ari dienesta dzīvoklis; ja tas nav iespējams, tad izmaksājama dzīvokļa nauda pēc kara ministra noteiktām normām, bet ne mazāka par 15% no pamatalgas. Abos minētos gadījumos instruktors zaudē tiesību saņemt šī likuma -12. pantā paredzēto sevišķo dzīvokļa naudu.
 
639 Latvijas Republikas Saeimas VII. sesijas 14.sēde 1925. gada 6. martā 640
 
Dienesta dzīvoklī instruktors var uzturēties tikai brīvā no dienesta laikā, saskaņā ar iekārtas reglamenta noteikumiem, ja rotas, eskadrona vai batarejas komandiers piekrīt. Dienesta dzīvokli var ierādīt ari karaspēka daļas novietojamā rajonā, bet tikai ar daļas komandiera piekrišanu."
 
- Es lieku komisijas priekšlikumu uz balsošanu un lūdzu pacelties, kas ir pret komisijas priekšlikumu – pantu izteikt nolasītā redakcijā.
- Nav.
- Kas atturas no balsošanas?
- Ari nav.
15. pants nolasītā redakcijā vienbalsīgi pieņemts. Lūdzu nolasīt 16. pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „Braukšanai pa dzelzceļiem dienesta darīšanās un atvaļinājumos virsdienesta karavīri pielīdzināti obligatoriska dienesta karavīriem."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? Vārds referentam Ducenam.
 
Referents J. Ducens: Baidos, ka likumu varēt, iztulkot tā, ka ārrindnieku stāvoklis paliks sliktāks, jo par viņu dzīvokļiem še nekas nav minēts. Tāpēc komisijas vārdā iesniedzu 161. pantu, kurš skanētu: „Arrindas virsdienesta karavīri saņem dzīvokļa naudu pēc vispārējiem noteikumiem par dzīvokļa naudu valsts darbiniekiem. "
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Nobalsošanā nāk vispirms 16.pants, pret kuru referents iebildumus neceļ, bet liek priekšā pieņemt jaunu 16 pantu. Es lieku vispirms uz balsošanu 16. pantu. Pret to iebildumi celti netiek? Pants pieņemts. Tālāk referents liek priekšā šādu 161.pantu: Ārrindas virsdienesta karavīri saņem dzīvokļa naudu pēc vispārējiem noteikumiem par dzīvokļa naudu valsts darbiniekiem."
- Es lūdzu pacelties, kas ir pret šādu komisijas referenta priekšlikumu?
- Nav.
- Kas atturas?
- Nav.
Pieņemts komisijas priekšā liktā pārlabota redakcija. Lūdzu nolasīt 17.pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „lkgadēju atvaļinājumu ziņā virsdienesta karavīri pielīdzināti tiesībās jaunākiem virsniekiem."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? 17.pants pieņemts. Lūdzu nolasīt 18.pantu.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: „Virsdienesta karavīri ārstējami uz tiem pašiem nosacījumiem kā obligatoriska dienesta karavīri. Ārstēšanai un veselības uzlabošanai viņus var atvaļināt līdz 3 mēnešiem uz kara ārstniecības iestāžu ārstu komisijas atzinuma pamata. Ja virsdienesta karavīrs, pēc 3 mēnešu ilgas veseļošanās, izradītos par nespējīgu turpināt dienestu, tad viņš atvaļināms uz pastāvošo vispārējo noteikumu pamata."
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav? 18. pants pieņemts. 19. pants.
 
Sekretāra biedrs E. Knopps: "Atvaļinājumu līdz 3 mēnešiem veselības uzlabošanai var piešķirt tikai 2 reizes pa visu virsdienesta laiku, ar ne mazāku kā viena gada pārtraukumu starp šiem atvaļinājumiem. Atvaļinājumā pavadītais laiks ieskaitāms izdienā; par šo laiku virsdienesta karavīri saņem algu un uzturu."

Priekšsēdētāja biedrs A.Alberings: Iebildumu nav 19. pants pieņemts. 20. pants.

Sekretāra biedrs E. Knopps: „Virsdienesta karavīru ģimenes ārstējamas kā aktivā dienesta virsnieku ģimenes."

Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav Pieņemts. 21.pants.

Sekretāra biedrs E. Knoops: "Virsdienesta instruktoru militārās un vispārējās izglītības papildināšanai ierīkojami kursi; kursu noteikumus izdod armijas komandiers."

Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav Pieņemts. 22.pants.

Sekretāra biedrs E. Knopps: Armijas virsdienesta instruktoriem, pēc trīs gadu nokalpošanas ierindā, ir tiesība turēt pārbaudījumu uz virsnieka vietas izpildītāja amatu. Pārbaudījumu izturējušie bauda kara laikā attiecīgas tiesības. Pārbaudījumu var turēt tikai tie, kas jau beiguši virsdienesta instruktoru kursus."

Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav Pieņemts. 23.pants.

Sekretāra biedrs E. Knopps: „Flotes virsdienesta instruktoriem, pēc trīs gadu nokalpošanas flotē, ir tiesība turēt pārbaudījumu uz deķleitnanta vietnieka amatu. Pārbaudījumu izturējušos var pieņemt brīvās vietas attiecīga amata izpildīšanai."

Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Iebildumu nav Pieņemts. 24. pants.

Sekretāra biedrs E. Knopps: Virsdienesta karavīri atvaļināmi no dienesta sekošos gadījumos:

1) uz pašu vēlēšanos, ja viņi nokalpojuši laiku, uz kuru tie pieņemti, izņemot mobilizācijas gadījumus un flotes atrašanos ārvalsts ūdeņos;

2) slimibas dēļ, saskaņā ar šī likuma 18. p.;

3) disciplināra kārta, pirms virsdienesta termiņa notecēšanas, uz tiešas priekšniecības ierosinājumu: par sliktu uzvešanos, nolaidīgu un nekārtīgu dienestu un vispāri, ja viņi izrādījušies par nederīgiem ieņemamā amatā. Atvaļinot disciplināra kārtā, katrā gadījumā iepriekš izdarāma izziņa atvaļināšanas iemeslu noskaidrošanai. Galīgs lēmums par atvaļināšanu disciplinārā kārta piekrīt divizijas komandierim vai līdzīgam tiesības priekšniekam;

4) karaspēka daļas vai iestādes izbeigšanas, pārveidošanas vai štatu samazināšanas gadījumā, ja virsdienesta karavīrs nevēlas pariet uz citu piedāvāto vietu;

5) virsdienesta instruktori pec 45, bet pārējie virsdienesta karavīri – pec 50 gadu vecuma sasniegšanas. Piezīme. Atsevišķos gadījumos šī panta 5.pkt. minētos karavīrus var atstāt dienestā, ar divizijas komandiera piekrišanu, ari pec 45 resp. 50 gadu vecuma; piekrišana dodama katru reizi ne ilgāk kā uz vienu gadu."

Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Pie šī panta vardu vēlas Lejiņš. Vārds Lejiņam.

P.Lejiņš (sociāldemokrāts): Pēc šī panta 2.punkta virsdienesta karavīrus var atvaļināt no dienesta slimības dēļ, saskaņā ar šī likuma 18. pantu. 18. pants saka, ka tas ir izdarāms pēc trīs mēnešu ilgas veseļošanās. Pēc manām domām tas tomēr ir netaisni. Ja instruktors ir kara dienestā zaudējis savu veselību, tad 3 mēnešu laiks ir par īsu. Vai nu veseļošanai laiks jāpagarina, kā tas ir pie nodrošinātiem darbiniekiem slimo kasēs, jeb jānodrošina citāda veida. Mans priekšlikums būtu 2. punktu papildināt ar sekošo: Tādā gadījumā virsdienesta instruktoriem izmaksā 3 mēnešu algu uz priekšu.

Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Vārdu vairāk neviens nevēlas  Vārds referentam.

Referents J. Ducens: Tāds priekšlikums kara lietu komisijā nav apspriests, tāpēc es komisijas vārdā nevaru izteikties. Personīgi man liekas, ka alga ir izmaksājama uz tādiem pašiem noteikumiem kā valsts darbiniekiem. Man personīgi ari nav iebildumu.

Priekšsēdētāja biedrs A.Alberings: Lejiņa iesniegtais priekšlikums skan: 24. panta 2. punktu papildināt ar sekošo: „Tādā gadījumā virsdienesta instruktoriem izmaksājama 3 mēnešu algu uz priekšu."

Referents izsakās, ka komisijā priekšlikums nav apspriests. Lūdzu pacelties, kas ir par Lejiņa iesniegto priekšlikumu. Acīm redzot vairākums. Pārlabojums pieņemts. Lieku uz balsošanu 24. pantu pārlabotā veidā. Lūdzu pacelties, kas ir pret panta pieņemšanu. Nav. Kas atturas no balsošanas. Ari nav. 24. pants pieņemts. Lūdzu nolasīt 25. pantu.

Sekretāra biedrs E. Knopps: Virsdienesta karavīriem ir tiesība, pēc 3 un vairāk gadu nevainojamas nokalpošanas virsdienestā, saņemt no priekšniecības ieteikšanas apliecību. Piezīme. Disciplinārā kārtā atvaļinātiem virsdienesta karavīriem ieteikšanas apliecības neizsniedz un ari kara laikā viņi nebauda virsdienesta priekšrocību.

641 Latvijas Republikas Saeimas VII. sesijas 15. sēde 1925. gada 10. martā. 642

Priekšsēdētāja biedrs A. Alberings: Vārdu neviens nevēlas pie 25. panta. Iebildumu nav 25. pants pieņemts. Lieku likumu visā visumā uz balsošanu 2. lasījumā. Lūdzu pacelties, kas ir pret šī likuma pieņemšanu 2. lasījumā. Nav. Kas atturas no balsošanasī Nav. Likums 2. lasījumā visā visumā pieņemts vienbalsīgi. 3. lasījums likumam nolikts uz 24. martu. Prezidijam ienācis ar vajadzīgo skaitu parakstu priekšlikums Liekam priekšā vēlā laika dēļ šīs dienas sēdi slēgt. Iebildumu nav pret šādu priekšlikumu Kas būtu pretī Nav. Kas atturas Nav. Priekšlikums pieņemts. Nākamā sēde otrdien, 10. martā, pulksten 5 pēc pusdienas. Turpināsies vēl neizsmeltā un izziņojamā dienas kārtība. Šīs dienas sēde slēgta. (Slēgta pulkst. 8.50 vakara.)


3. lasījums likums par virsdienesta karavīriem, 3. lasījums.

Referents Ducens. Lūdzu sekretāru nolasīt pārlabojumus pie 8.panta.

Sekretārs J. Vesmanis: Pantu papildināt ar vārdiem: bet pie tūlītējas atsvabināšanas izmaksāt algu par 3 mēnešiem uz priekšu."

P. Lejiņš. Pantam pievienot sekošu jaunu teikumu: Ja virsdienesta karavīrs atstāj dienestu reizē ar vietas izbeigšanu, tam izmaksājama pamatalga par trim mēnešiem uz priekšu."

J. Ducens.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vai vēlas kāds vārdu pie šiem pārlabojumiem  Vārds Lejiņam.

P. Lejiņš (sociāldemokrāts): Divi pārlabojumi, kuri ienesti pie 8. panta, pēc satura abi ir vienādi un tā kā otrā pārlabojumā iet runa par atalgojumu noteiktākā formā, tad es pievienojos Ducena pārlabojumam un savu noņemu.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vārdu vairāk neviens nevēlas Lūdzu referentu.

Referents J.Ducens: Pilnīgi pareizi, ka pēc būtības abi šie pārlabojumi vienādi, ir Lejiņa, ir Ducena un noteic 3 mēnešu algas izmaksu virsdienesta karavīriem tanī gadījumā, ja viņiem jāatstāj dienests karaspēka dajas vai iestādes pārveidošanās, izbeigšanās vai štatu samazināšanas dēļ. Tāda kārtība jau pastāv citos resoros un ja tā šinī likumā nebūtu paredzēta attiecībā uz virsdienesta karavīriem, tad viņi būtu no tās izslēgti. Tāpēc komisija izsacījās par šiem pārlabojumiem pēc satura, bet pēc redakcijas atrada par pieņemamāku otro Ducena pārlabojumu.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Lejiņš savu pārlabojumu noņem. Tagad nobalsošanā nāk Ducena pārlabojums pie 8.panta. Kara lietu komisija izsacījusēs par pārlabojumu. Lūdzu pacelties, kas ir pret pārlabojumu. Nav. Kas atturas. Ari nav. Pārlabojums vienbalsīgi pieņemts. Lūdzu nolasīt pārlabojumus pie 9.panta.

Sekretārs J. Vesmanis: «Pantu izteikt šādi: «Virsdienesta karavīru tērpam piešķiramas sevišķas nozīmes. Virsdienesta karavīriem, ja viņi dzīvo privātdzīvokļos, ārpus dienesta brīvā laikā atļauts nēsāt civildrēbes." P. Lejiņš."

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vai vēlas kāds vārdu pie šiem pārlabojumiem. Vārds Lejiņam.

P. Lejiņš (sociāldemokrāts): Manis iesniegtais pārlabojums ir loti svarīgs. Man liekas, ka virsdienesta karavīru darbs ir tik nopietns, tik atbildīgs, ka mums viņiem zināmā mērā jānāk pretim, kas attiecas uz viņu brīvās kustības aprobežošanu ārpus dienesta pienākumiem. Visu mūžu viņi pavada kara dienestā, un nevar, kā saka, visas viņu intereses uniformā ietērpt Viņi bez šaubām grib kādā biedrībā piedalīties, dziedāt kādā korī vai kādā orķestrī spēlēt. Tas ir neērti uniformā, tāpēc es ienesu priekšlikumu, ka tiem virsdienesta karavīriem, sevišķi tiem, kuri dzīvo ārpus dienesta laika savos dzīvokļos, ka tiem būtu dota tiesība nēsāt privatdrēbes. Virsnieki šīs tiesības jau bauda, un es domāju, ka ari instruktoriem mēs tas nevaram liegt.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vārdu vairāk neviens nevēlas. Lūdzu referentu.

Referente J. Ducens: Komisija Lejiņa priekšlikumu noraidīja, gan vairāk aiz formālas dabas motiviem, un proti, aiz sekošiem. Ja kara resors ieskatīs par vajadzīgu atļaut staigāt civildrēbēs virsdienesta karavīriem, tad to varēs noteikt vienkārši ar pavēli. Pašreiz ari virsniekiem nav atļauts staigāt privatdrēbes un tāpēc nav pareizi, ja šo tiesību piešķir virsdienesta karavīriem. Jautājums par civildrēbju nēsāšanu ir pacelts kara ministrijā un ir iespējams, ka tas atļaus nēsāt. Nāk priekšā gadījumi, kad uzraudzība par karavīriem jāpalielina, un tad ir nepieciešami, lai visi būtu formas drēbēs. Ja civildrēbju nēsāšana bus atļauta ar pavēli, tad vajadzības gadījuma atkal ar pavēli varēs šo kārtību grozīt Aiz šiem iemesliem komisija noraidīja Lejiņa priekšlikumu.
 
Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Nobalsošanā nāk Lejiņa pārlabojums pie 9. panta. Komisija ir izsacījušās pret pārlabojumu. Lūdzu pacelties, kas ir par pārlabojumu. Tagad lūdzu pacelties, kas ir pret pārlabojuma pieņemšanu. Beidzot lūdzu pacelties, kas atturas no balsošanas. Atturējušos nav. Balsošanas iznākums: par Lejiņa iemiegto pārlabojumu nodotas 25 balsis, pret — 37, atturējušos nav Pārlabojums noraidīts. Nobalsošanā nāk vispirms 8.pants pārlabotā redakcijā. Kas ir pret, lūdzu pacelties. Nav: Kas atturas. Ari nav. 8. pants pārlabota veida pieņemts. Tagad nobalsošanā nāk 9.pants. Kas pret. Nav. Kas atturas. Ari nav. Pants pieņemts vienbalsīgi. Ludzu nolasīt pārlabojumu pie 10. panta.

Sekretārs J. Vesmanis: «Pantā pēc vārda "apģērbs" iespraust vārdu "veļa".  P. Lejiņš."

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vārdu neviens nevēlas. Lūdzu referentu dot atsauksmi.

Referents J. Ducens: Komisijai pēc būtības nekas nebija pretim tādu vārdu ielikt, bet komisija noraidīja šo pārlabojumu aiz tā iemesla, ka viņa ieskatīļa to par lieku, jo kur 10. pantā ir lietots vārds "apģērbs", tur zem šī vārda ir jāsaprot ari veļa. Tāda kārtība, pastāv līdz šim un šī kārtība ari ar 10.panta līdzšinējo redakciju nemaz nav grozīta. Tādēļ, kā jau teicu, komisija pārlabojumu noraidīja kā lieku.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Nobalsošanā nāk Lejiņa priekšlikums. Komisijas referents

851 Latvijas Republikas Saeimas VII. sesijas 19.sēde 1925.gada 24.martā 852

ziņo, ka komisija izteikusies pret to ne pēc būtības, bet tāpēc, ka tas ir pats par sevi saprotams. Lūdzu pacelties, kas ir par Lejiņa priekšlikumu. Tagad lūdzu pacelties, kas ir pret Lejiņa priekšlikumu. Nav. Kas atturas no balsošanas. Balsošanas iznākumi: par Lejiņa iesniegto pārlabojumu nodotas 28 balsis, pret nav nevienas, atturējušies 39. Pārlabojums noraidīts. Nobalsošanā nāk 10. pants. Kas ir pret 10.panta pieņemšanu. Nav. Kas atturas. Ari nav. 10. pants pieņemts. Lūdzu nolasīt pārlabojumus pie 11. panta.

Sekretārs J. Vesmanis: «Pantu papildināt ar vārdiem: «Izdienas gados ieskaitāms ari obligatoriska dienestā instruktora amatā pavadītais laiks. Virsdienesta vecākie ārrindu amatos saņem izdienas piemaksu līdzīgi civilresoru darbiniekem."

P. Lejiņš. Pantam pievienot šādu piezīmi: «Piezīme. Arrindas virsdienesta karavīri saņem papildu algu pēc nodienētiem gadiem saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par papildu algas izmaksu kara resora darbiniekiem." J. Ducens."

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vārds pie ši priekšlikuma Lejiņam.

P.Lejiņš (sociāldemokrāts): Es gribu likt priekšā šo manu papildinājumu balsot divās dalās. Ja varbūt pie pirmās dalās varētu celt iebildumus, ka ar to instruktoriem tiek dotas: zināmas privilēģijas tanī ziņā, ka izdienas laikā viņiem ieskaita ari tos dažus mēnešus, kurus viņi pavadījuši kā instruktori obligatoriska dienesta laikā, tad pret otru priekšlikuma daļu, es domāju, nekādus iebildumus nevarēs celt, jo tanī iet runa par vecākiem arrindas amatiem un priekšlikums grib panākt šiem ļaudīm līdzīgu stāvokli ar civilresoru darbiniekiem. Tā ir taisnīga prasība. Viņi grib ne vairāk, ne mazāk, bet taisni to pašu, kas jau ir civilresoru darbiniekiem. Tāpēc es lieku priekšā balsot manu priekšlikumu dalīti.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vārdu vairāk neviens nevēlasī Lūdzu referentu dot atsauksmi.

Referents J. Ducens: Komisija šo Lejiņa priekšlikumu ari apsprieda dalītā veidā, kā Lejiņš to tagad liek priekšā. No komisijas puses man nekādu iebildumu nav.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vispirms augstam namam jāizšķir jautājums par dalītu balsošanu. Iebildumu pret dalītu balsošanu nav. Tā tad dalīta balsošana pieņemta. Vispirms nāks nobalsošanā Lejiņa priekšlikuma pirmā dala, kura skan: «Izdienas gados ieskaitāms ari obligatoriska dienestā instruktora amatā pavadītais laiks." Šo priekšlikuma daļu var pieņemt pilnīgi neatkarīgi no otras daļas, kura skan: «Virsdienesta vecākie ārrindu amatos saņem izdienas piemaksu līdzīgi civilresoru darbiniekiem." Pēc Lejiņa pirmās daļas nobalsošanas nāks nobalsošanā priekšlikuma otra daļa. Ja šo priekšlikuma otro daļu pieņemtu, tad atkristu Ducena priekšā liktā piezīme; ja Lejiņa priekšlikuma otro dalu atraidītu, tad nāks nobalsošanā Ducena priekšā liktā piezīme. Nobalsošanā nāk Lejiņa priekšlikuma pirmā dala pie 11. panta, kura skan: «Izdienas gados ieskaitāms ari obligatoriska dienestā instruktora amatā pavadītais laiks." Lūdzu pacelties tos, kas būtu par priekšlikumu. Tagad lūdzu pacelties tos, kas būtu pret priekšlikumu. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturas no balsošanas. Atturējušos nav. Balsošanas iznākums: par Lejiņa iesniegtā priekšlikuma pirmo dalu nodotas 26 balsis, pret 34 balsis, atturējies nav neviens. Šī daļa noraidīta. Nobalsošanā nāk tagad Lejiņa iesniegtā priekšlikuma 2. dala, kura skan; «Virsdienesta vecākie ārrindu amatos saņem izdienas piemaksu līdzīgi civilresoru darbiniekiem." Lūdzu pacelties tos, kas ir par priekšlikuma pieņemšanu. Tagad lūdzu pacelties tos, kas ir pret priekšlikumu. Beidzot lūdzu pacelties tos, kas atturas no balsošanas. Balsošanas iznākums: par Lejiņa iesniegtā priekšlikuma otro dalu nodotas 27 balsis, pret to—7, atturējušies 30. Ari šī daļa noraidīta. Tagad nobalsošanā nāk Ducena iesniegtais priekšlikums pie 11. panta, kurš skan: «Pantam pievienot šādu piezīmi: „Piezīme. Arrindas virsdienesta karavīri saņem papildu algu pēc nodienētiem gadiem saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par papildu algas izmaksu kara resora darbiniekiem." Lūdzu pacelties tos, kas ir par šo priekšlikumu. Acīm redzams vairākums. Priekšlikumsi pieņemts. Nobalsošanā nāk 11. pants pārlabotā redakcijā. Lūdzu pacelties tos, kas būtu pret panta pieņemšanu. Nav. Kas atturasī Ari nav. 11. pants pārlabotā redakcijā vienbalsīgi pieņemts. Lūdzu nolasīt pārlabojumus pie 13. panta.
 
Sekretārs J. Vesmanis: «Pantā pēc vārdiem «pirmo reizi virsdienestā" iespraust «bez 10. pantā minētiem apģērbiem". P. Lejiņš. Pantam pievienot sekošu piezīmi. «Piezīme. Šai pantā minēto priekšmetu iegādāšanai var izsniegt ari naudu, ja karavīrs to vēlas un ja tam piekrrt rotas_ komandiers vai līdzīgs tiesībās priekšnieks; pēdējām jāraugās, lai karavīrs saņemto naudu izlietotu tikai tam vajadzībām, kurām tā izsniegta. Izsniedzamas naudas normu noteic kara ministrs." J. Ducens."

Priekšsēdētāj a biedrs A. Petrevics: Vai vēlētos kāds vardu pie šī panta. Nevēlas. Vārds referentam Ducenam.

Referents J. Ducens: Lejiņa pārlabojums pie 13.panta ir tīri redakcionālas dabas. Viņš rada lielāku skaidrību pantā un tāpēc komisija vienbalsīgi šo pārlabojumu pieņēma. Kas attiecas uz Ducena pārlabojumu, tad ari to komisija vienbalsīgi pieņēma. Šis pārlabojums piešķ ir karavīriem tiesības otrās kārtas drēbju vieta, t. i. svētdienas drēbju vietā saņemt naudu, jo virsdienesta karavīri, saņemdami gatavas drebēs, tas pāršuj un pielaiko savam augumam; caur to ceļas lieki izdevumi. Šis pārlabojums paredz, ka kara resors var izsniegt svētdienas drēbju iegādāšanai ari naudu, lai karavīrs varētu par to iepirkt drēbi vai citu materiālu un likt uzšūt attiecīgos apģērba gabalus un pielāgot tos savam augumam. Kara resors, pēc šīs piezīmes, to varēs darīt un varēs ari nedarīt, tā ir resora tiesība. Šis pārlabojums, tālāk, uzliek pienākumu rotas komandierim vai līdzīgam tiesības priekšniekam raudzīties, lai karavīrs, kas naudu saņēmis, to izlietotu tikai tām vajadzībām, kurām tā izsniegta. Šī piezīme ir lietderīga un komisija, kā jau teicu, viņu vienbalsīgi pieņēma.

Priekšsēdētāja biedrs A.Petrevics: Nobalsošanas kārtība. Abi priekšlikumi savā starpā nekolide un tāpēc nāks nobalsošanā iesniegšanas kārtībā, pie kam viena vai otra pieņemšana vai atraidīšana uz otru iespaidu neatstāj. Komisija izteikusēs par Lejiņa pārlabojumu, kurš skan: 13. pantā pēc vārdiem «pirmo reizi virsdienestā" iespraust «bez 10. pantā minētiem apģērbiem". Lūdzu pacelties, kas būtu pret priekšlikumu. Nav. Kas atturas. Nav. Pārlabojums pieņemts vienbalsīgi. Tālāk nobalsošanā nāk Ducena pārlabojums, kurš skan: «13. pantam pievienot sekošu piezīmi: Piezīme. Šai pantā minēto priekšmetu iegādāšanai var izsniegt ari naudu, ja karavīrs to vēlas un ja tam piekrīt rotas komandiers vai līdzīgs tiesīb ās priekšnieks; pēdējam jāraugās, lai karavīrs saņemto naudu izlietotu tikai tām vajadzībām, kurām tā izsniegta. Izsniedzamās naudas normu noteic kara ministrs."

853 L at v ij a s R e p u b l i k a s S a e i m a s VII. s e s i j a s 20. s ē d e 1925. g a d a 27. m a r t ā . 854
 
Komisija izteikusēs par pārlabojumu. Lūdzu pacelties, kas ir pret. Nav. Kas atturas. Nav. Pieņemts vienbalsīgi. Nobalsošanā nāk 13. pants pārlabotā veidā. Lūdzu pacelties, kas ir pret tā pieņemšanu. Nav. Kas atturas. Nav. Pieņemts vienbalsīgi. Lūdzu nolasīt pārlaboju mu pie 161. panta.
 
Sekretārs J. Vesmanis: ,,16*. pantu likt kā 15*. pantu. J. Ducens."

Priekšsēdētāja biedrs. A. Petrevics: Vārdu neviens nevēlas. Lūdzu referentu.

Referents J. Ducens : Komisija šim pārlabojumam piekritusi.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Es lieku šo priekšlikumu uz balsošanu un lūdzu pacelties, kas ir pret tā pieņemšanu. Nav. Kas atturas. Ari nav. Pārlabojums pieņemts. Lūdzu nolasīt 24. pantu.

Sekretārs J. Vesmanis: Panta 2. punktā strīpot vārdus «virsdienesta instruktori" P. Lejiņš.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Vārdu neviens nevēlas. Lūdzu referentu.

Referents J. Ducens: Komisija šo pārlabojumu pieņēma, lai gan šinī pārlabojumā ir redakcionāla kļūda, jābūt ir «virsdienesta instruktoriem" un te ir teikts «instruktori". Bet es ceru, ka redakcijas komisija to izlabos.

Priekšsēdētāja biedrs A. Petrevics: Nobalsošanā nāk Lejiņa pārlabojums. Komisija ir izteikusēs par tā pieņemšanu. Pārlabojums skan: Panta 2. punktā strīpot vārdus «virsdienensta instruktori" Lūdzu pacelties, kas ir pret. Nav. Kas atturas. ari nav. Vienbalsīgi pieņemts. Nobalsošanā nāk pants pārlabotā veidā. Kas ir pret pieņemšanu. Nav. Kas atturas. Nav. Pants pārlabotā veidā pieņemts vienbalsīgi. Redakcijas komisijas ziņojums un likuma nobalsošana 3. lasījumā visumā nākošā sēdē.

Priekšsēdētājs P. Kalniņš: Nākošais dienas kārtības punkts — likums par Sasmakas pilsētas administrativām robežām , 3. lasījums. Tā kā nekādu pārlabojumu un papildinājumu pie 3. lasījuma nav , tad lūdzu redakcijas komisijas ziņojumu.

Referents H. Sainis: Šinī likumā redakcijas komisija izdarīja šādus pārgrozījumus. 2. nodalījuma 8. rindā priekš vārda «bet" strīpot „ . " un likt „ , " un tai pašā rindā strīpot vārdu «tad". Šī paša nodalījuma 6. rindā no beigām vārda «bet" vieta likt „un" un 3. rindā no beigām pēc vārda «vid um" likt „ , " un strīpot vārdus «un tad", un to vietā likt «tālāk". Tad 4. pantā pēc vārda «pašvaldībām" likt „ , ".  
 
Priekšsēdētājs P. Kalniņš: Vai būtu kādi iebildumi pret redakcijas komisijas pārlabojumu apstiprināšanu. Iebildumu nav. Pārlabojumi pieņemti. Lieku likumu visā visumā uz balsošanu un lūdzu pacelties, kas būtu pret likuma pieņemšanu 3. lasījuma visā visumā. Tādu nav. Kas atturasī Ari nav. Likums vienbalsīgi pieņemts. Ienācis priekšlikums vēlā laika dēl sēdi slēgt. Iebildumu pret to nav. Tā tad nolemts sedi slēgt Nākošā sēde piektdien, plkst. 5. Sēde slēgta. (Slēgta plkst. 10 vakarā.)