| SE | FI | LT | EE | EN | LV |
| Ducens | / Jānis Ducens |
| |||||
 | |||||
|
Ducens Ģertrūdes iela 123, Rīga, Latvija LV-1009  +371 2941 4318 austrums@latnet.lv |
Deputāts, ministrs, prokurors, Austruma vadītājs Jānis Ducens (Duzzen, Ducēns, Дуцен) 18881925
Ducens, Jānis (17 I 18887 X 1925), jurists, dz. Jaunpiebalgas pagastā skatīt karti ... . Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju. Gadu nostrādājis par skolotāju dzimtā pagasta draudzes skolā, zināšanu alku mudināts, dodas uz Krievijas otro galvaspilsētu (Maskavu), kur 1915. gadā ar pirmās šķiras diplomu absolvē universitātes Juridisko fakultāti (studiju laikā vadījis Austrumu) un iestājas intendantūras dienestā Pēterpilī, bet 1916. gadā Petrogradas Nikolaja inženieru-virsnieku akadēmijā (divgadīga). 1917. gadā pēc lielinieku apvērsuma izstājās no armijas, atgriezās dzimtenē ("Druva": aizstāvēja Ziemas pilī Pagaidu valdību) un nodarbojās ar lauksaimniecību. Piedalījies greznajā Latvijas pasludināšanas aktā teātrī, redzams slavenajā Rīdzinieka bildē otrajā rindā labajā malā (vēsturnieka Gunāra Rauzāna 'Valsts pirmā' nav minēts).){kind=link}
Attēlā Jānis Ducens un Jānis Čakste
1917. gadā iestājās Zemnieku savienībā. Ņēmis visdziļāko līdzdalību mūsu valsts neatkarības izcīnīšanā. 1918. gadā zemnieku savienības centrālbiroja vadītājs Rīgā, arī Tautas padomes loceklis. 1918. gadā aizgāja līdzi pagaidu valdībai uz Liepāju un iestājās Kalpaka bataljonā. 1919. gada janvārī nacionālā armijā, inženieru-sapieru rotā. 18.7.1919. Ducenu iecēla par nodibinātās kaŗa tiesas prokuroru. Bermonta uzbrukuma laikā Ducens studentu bataljonā piedalījās Rīgas aizstāvēšanā. 22.12.1919. Ducens bija kaŗatiesu pārvaldes un kaŗa virsprokurora palīgs, 12.7.1921. kļuva par šīs pārvaldes priekšnieku un kaŗa virsprokuroru. 18.2.1922. Ducens izstājās no kaŗa dienesta un pārgāja tiesneša amatā pie Rīgas apgabaltiesas, varbūt vasarā. 1922. gadā Saeimas deputāts 1923-1924. gados bija kaŗa ministrs. Viņa laikā ministrija šādi nosaucās (zināja, ka būs karš). Viņš izveidoja armijas reglamentu (iepriekš bija krievu) un karaklausības likumu
Pastiprināja armijas fizisko sagatavošanu
Armijas instruktorus pielīdzināja ierēdņiem, stabilizēja kadrus... Ilggadējs Karaskolas lektors... Veidoja labi apmācītu Latvijas armiju. Miris 1925. gada 7. oktobrī: vēl 3. oktobrī, svētdien, bijis savās lauku mājās, atgriezies Rīgā pirmdien. Trešdien 11:00 vēl ieradies uz apgabaltiesas sēdi, kur pēkšņi saslimis un no turienes automobilī aizvests pie paziņām Ģertrūdes ielā 103 (Jāņa dzīvoklis bija Skolas ielā 4), kur ap pulksten pusē vieniem miris ar trieku. (Latvijas Kareivis: Ceturtdiena, 8. oktobris, 1925) 
Negatavā publikācija ... Lieta tāda, ka superaktīvā LR politika bija kā asaka rīklē VISĀM lielvarām uzreiz RU, DE, EN, PL (US?) un tad arī saprotams, ka gadījās tā, ka galvenās personas ātri zuda no skatuves tieši pirms Locarno konferences.